Lauksaimniecība

Lauksaimniecība, celtniecība, mežsaimniecība

Brocēnu lauku attīstības konsultante - Ilze Tomanoviča

Pieņemšanas vieta:
Pirmdienās, otrdienās lauku konsultāciju birojā Saldū, Striķu iela 2, otrais stāvs.
Mēneša pirmā trešdiena no 9.00-12.00 Gaiķu pagasta pārvaldē.
Mēneša otrā trešdiena no 9.00-12.00 Blīdenes pagasta pārvaldē.
Ceturtdien, piektdien Remtes pagasta pārvaldē.

Cieceres pagasta lauksaimniekus gaidīšu Saldū, birojā pirmdienās, otrdienās.
Tel. 27806185
e-pasts: ilze.tomanovica@llkc.lv
 

Latvijā ir sākta kūdraugsnes izplatības precizēšana lauka apstākļos

Pievienots: 07.06.2021

Šogad Mārupes, Olaines, Ķekavas, Ropažu, Ādažu, Ogres, Siguldas, Limbažu, Valmieras, Cēsu, Kuldīgas, Balvu, Rēzeknes, Tukuma un Talsu novadā tiks veikta kūdraugsnes izplatības precizēšana. To veiks Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte, un tuvāko trīs gadu laikā tiks noteikta pašreizējā kūdraugsnes izplatības robeža visā Latvijā. Kūdraugsnes izpēte mūsu valstī ir daļa no starptautiskā Norvēģijas finanšu instrumenta projekta “Ilgtspējīgas augsnes resursu pārvaldības uzlabošana lauksaimniecībā”.

Kūdrājs ir zemes virsmas nogabals ar vai bez veģetācijas, kur dabiski izveidojies kūdras slānis. Izpētes procesā lauka darbu apstākļos tiks noteikta aktuālā kūdraugsnes izplatības robeža, izmantojot zondēšanu. Darbu laikā lauksaimniecības zemē tiks fiksēts kūdras biezums, un, ja nepieciešams, tad veikti arī nelieli rakumi, kā arī vākti augsnes paraugi turpmākai laboratoriskai izpētei.

Kūdraugsnes kartēšana Latvijā pēdējo reizi tika veikta Padomju Savienības laikā - līdz 1990. gadam. Kopš tā laika augsnē ir notikušas izmaiņas, ko radījusi cilvēka saimnieciskā darbība (nosusināšana, lauku apsaimniekošana utt.), kā arī augsni ietekmējuši dažādi augsnes veidošanās procesi - organisko vielu sadalīšanās, humifikācija, mineralizācija, kā rezultātā kūdras biezums daudzviet ir sarucis. Tas nozīmē, ka kūdraugsnes izplatība ir Latvijā kopumā ir samazinājusies.

Iegūtā informācija tiks izmantota ilgtspējīgiem lauksaimniecībā izmantojamās zemes apsaimniekošanas risinājumiem, sniedzot papildu informāciju gudrai un mūsdienīgai saimniekošanai. Dati tiks izmantoti arī Eiropas Savienības Kopējās lauksaimniecības politikas pasākumu ieviešanai, lai veicinātu lauksaimniecības zemē esošā kūdrāja aizsardzību un atbilstošu apsaimniekošanu, saglabājot lauksaimniecības nozares konkurētspēju, vienlaikus samazinot lauksaimniecības slodzi uz vidi un saglabājot ekosistēmas.

Zemkopības ministrijas partneri Norvēģijas Grantu klimata un vides 2014.-2021. gada perioda programmas “Klimata pārmainu mazināšana, pielāgošanās tām un vide” iepriekš noteiktā projekta "Ilgtspējīgas augsnes resursu pārvaldības uzlabošana lauksaimniecībā" realizēšanā ir Norvēģijas Bioekonomikas pētījumu institūts, Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava”, Valsts augu aizsardzības dienests un Latvijas Universitāte. Projekts ilgs līdz 2024. gada 31. janvārim. 

Projekta plānotais budžets ir 1,83 miljoni eiro, ko veido Norvēģijas piešķirtais 1,56 miljoni eiro grantu finansējums un 0,27 miljoni eiro nacionālais līdzfinansējums.

 

Strādājam kopā zaļai Eiropai!

__________________________

Informāciju sagatavoja:

Rūta Rudzīte

Sabiedrisko attiecību speciāliste

Tālrunis: +371 67027498

E-pasts: ruta.rudzite@zm.gov.lv

Tīmekļvietne: www.zm.gov.lv